nošmaukt
nošmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu
1.intrans.; vienk. Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
PiemēriViņš nošmauca no klētsaugšas.
2.trans.; sar. Noblēdīt, nokrāpt.
Piemēri«Nez cik gramus viņa [pārdevēja] mums nošmauca?» tēvocis vēlīgi prātoja, vērdamies uz saldējuma kioska pusi.
Avoti: 5. sējums