Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošmiukstināt
nošmiukstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi šmiukstināt un pabeigt šmiukstināt.
PiemēriVītols nošmiukstināja pātagu un iecirta sniegā greizu krustiņu. Melnis dzirdēja šo šmiukstienu un labi saprata tā nozīmi. Tas bija mudinājums rikšot.
  • Vītols nošmiukstināja pātagu un iecirta sniegā greizu krustiņu. Melnis dzirdēja šo šmiukstienu un labi saprata tā nozīmi. Tas bija mudinājums rikšot.
1.1.intrans.
PiemēriNošmiukstināt ar pātagu.
  • Nošmiukstināt ar pātagu.
Avoti: 5. sējums