nošņākt
nošņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu
2.trans. Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
Piemēri«Dievs tēvs, ko lai mēs tagad darām?» - «Klusu,» Mētra nošņāca.
3.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
PiemēriNošņāca pneimatiskās bremzes..
3.1.Par priekšmetiem, kas virzās gaisā.
PiemēriGaisā nošņāc akmens.
4.parasti 3. pers.; intrans. Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
PiemēriSaceldams putekļu mākoni, man cieši garām nošņāca Zims [automobilis].
5.intrans.; sar. Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
PiemēriBoriss palika guļot, nošņāca visu priekšpusdienu.
Avoti: 5. sējums