nošņaukt
nošņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu; trans.
Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
PiemēriViņš.. nošņauca degunu, gluži aizmirsdams mutes autiņu [kabatlakatu], kaut gan Amālija bija mācījusi viņu pavisam citādi.
- Viņš.. nošņauca degunu, gluži aizmirsdams mutes autiņu [kabatlakatu], kaut gan Amālija bija mācījusi viņu pavisam citādi.
- ..viņš.., paskaļi nošņaucis degunu, savā nodabā nošķendējās, ka - sasodīts! - kur un kad tik siltā laikā varējis noķert iesnas.
Avoti: 5. sējums