Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nošņaukt
nošņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu; trans.
Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
PiemēriViņš.. nošņauca degunu, gluži aizmirsdams mutes autiņu [kabatlakatu], kaut gan Amālija bija mācījusi viņu pavisam citādi.
Avoti: 5. sējums