nošņirkstēt
nošņirkstēt parasti 3. pers., -šņirkst, pag. -šņirkstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
PiemēriNošņirkst šķēres.
- Nošņirkst šķēres.
- Nošņirkst zobi.
- Sakņu dobes galā es izvelku sārtu redīsu un graužu to tāpat nemazgātu. Smilšu graudiņi pretīgi nošņirkst zobos.
- Kamanu asais stūris aizķer mēteli, nošņirkst audums, un paveras balti vates pinkuļi.
- Viņa neviļus ieklausās: nekas nenošņirkst, nenočaukst, neieknikšķas - pilnīgs bezvējš.
Avoti: 5. sējums