nošņākties
nošņākties -šņācos, -šņacies, -šņacas, pag. -šņācos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
PiemēriAtkal pie kājām nošņācās čūska un atkal aizslīd..
- Atkal pie kājām nošņācās čūska un atkal aizslīd..
- Aiz sienas gremo govs un brīžam smagi nošņācās.
- Viņš nikni nošņācās caur degunu un pārsvieda brokasta [brokastu] traukus no vienas rokas otra.
- Izdzēris to [konjaka glāzi] vienā paņēmienā, viņš nošņācās kā vērsis..
2.Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
PiemēriTēvam garām iedams viņš nošņācās: «Te būs tavs zelta gabals!»
- Tēvam garām iedams viņš nošņācās: «Te būs tavs zelta gabals!»
- «Smēķiem iznāk,» Ervīns nošņācās savā griezīgi sēcošajā reģistrā.
- «Kapteinis?» viņš nošņācās caur zobiem, un viņa noreibušajās acīs uzplaiksnīja pārsteigums.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
PiemēriAutobuss nošņācās kā pārdurta volejbola bumba, un mašīnas abos galos negribīgi vērās vaļā salokāmās durvis.
- Autobuss nošņācās kā pārdurta volejbola bumba, un mašīnas abos galos negribīgi vērās vaļā salokāmās durvis.
- Nošņācās bremzes, un iečīkstējās sakļaujamās durvis.
- ..radiola nošņācās, un sāka līt skaņas...
4.sar. Nogulēties1, arī nosnausties.
Piemēri«Kostja šonakt gulēja.. Mēs arī nošņācāmies, bet pārmaiņus,» Saška čukstēja.
- «Kostja šonakt gulēja.. Mēs arī nošņācāmies, bet pārmaiņus,» Saška čukstēja.
- ..tas [milzis] nolēmis, ka pēc tik smaga darba derētu mazliet nogulēties. ..«Pa saules karstumu nošņākšos..»
Avoti: 5. sējums