Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nogulēties
nogulēties -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gulējos; refl.
1.Gulēt miegā (parasti neilgi).
PiemēriAstoņos man atbrauks pakaļ no.. cūku fermas, tā ka iznāks arī nedaudz nogulēties.
1.1.trans.
PiemēriKlusi ielīdis pie mums būdā, Džimītis laikam vēlējās vēl nogulēties saldu rīta miegu.
2.parasti 3. pers. Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
PiemēriTeļi nogulējušies.
3.parasti 3. pers. Nostāvēties2.
PiemēriNogulējies alus.
Avoti: 5. sējums