nogulgt
nogulgt parasti 3. pers., -guldz, pag. -guldza; intrans.
1.Noguldzēt1.
PiemēriTad viņa iesmēla karotē dzērienu un pielika tam [ievainotajam] pie mutes; lūpas atvērās, un šķidrums kļūsi noguldza kaklā.
2.Noguldzēt2.
Piemēri«..bez zilumiem nepaliksi.» [Saka skolēns.] «Taisni tā!» noguldza pēdējos solos, un klasi pārņēma savāds satraukums.
Avoti: 5. sējums