noguldīt
noguldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.). Likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
PiemēriNoguldīt viesus augšstāvā.
Stabili vārdu savienojumiNoguldīt (arī nolikt) gultā.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
PiemēriTuvu mūs ienaidnieks nepielaiž. Atskan ložmetēju šāvieni, un mēs tiekam noguldīti sniegā.
1.2.Novietot horizontāli (ķermeņa daļu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoguldīt galvu plaukstās.
1.3.pārn. Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās).
PiemēriAr spēcīgu uguni viņi noguldīja pirmos hitleriešus, kas ar suņiem pa pēdām sekoja grupai.
1.4.pārn. Nopļaut.
PiemēriMašīnas izkapts.. to visu tomēr noguldīja ātri un viegli. Ja cilvēki pacentās šo mantu salikt zārdos.., tad iznāca zelts, ne siens.
2.Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
PiemēriIk mēnesi krājkasē viņš noguldīja simt rubļu.
Avoti: 5. sējums