Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nogrūst
nogrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..velosipēda nekur tuvumā nebija. To pēc kādas nedēļas atrada upē - turpat no kraujas nogrūstu, aprūsējušu.
  • ..velosipēda nekur tuvumā nebija. To pēc kādas nedēļas atrada upē - turpat no kraujas nogrūstu, aprūsējušu.
  • Jēcis: Vakar vakarā ieeju šķūnī nogrūst zirgiem.. labo sienu...
  • Sarkana govs šņākdama nogrūda viņu [kaķi] ar ragiem no laipas..
1.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriZīmuļa galiņš nokrita. Gribēdama to pacelt, Anita ar elkoni nogrūda lampu.
  • Zīmuļa galiņš nokrita. Gribēdama to pacelt, Anita ar elkoni nogrūda lampu.
  • Marianna piesēstas pie galda.. un uzbudinājumā gandrīz nogrūž piebīdīto glāzi zemē.
  • Domicella uzmanīgi izvelk kājas [no segas], lai nenogrūstu zemē kaķi, kas saritinājies uz segas..
1.2.Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
Piemēri..mašīna [kuļmašīna] kauca tukšgaitā, līdz kāds iedomājās nogrūst siksnu no spararata.
  • ..mašīna [kuļmašīna] kauca tukšgaitā, līdz kāds iedomājās nogrūst siksnu no spararata.
  • Sevišķi viņam patika nogrūst jaunās [skolēnu] formas cepures, lai tās nokristu renstelē..
2.Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriUn viņš atkal smejas. Smiedamies saķer mani aiz pleca un nogrūž smiltīs.
  • Un viņš atkal smejas. Smiedamies saķer mani aiz pleca un nogrūž smiltīs.
  • pārn. Vai tad viņa maz bija tā,.. kuras raidītā lode nogrūda šo garo vīru uz ceļiem un pēc tam lika sakņupt zemē?
  • pārn. Tās sāpes, kuras dvēseli man šķēla, Tās mani nogrūda un atkal cēla.
2.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSkrienot nogrūst pretimnācēju zemē.
  • Skrienot nogrūst pretimnācēju zemē.
3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNogrūst baļķi no sēkļa.
  • Nogrūst baļķi no sēkļa.
  • Bramanis vakarvakarā bij apsedzies svārkiem, pa miegiem tie nogrūsti nost, viņš gulēja kamolā savilcies..
  • Marianna [slaucēja] pagrābj dakšas un pāris vēzienos nogrūž mēslus no govs stāvvietas līdz grāvītim.
  • ..Dauka gribēja piesiet laivu, bet Zvīnis tam izrāva striķi, nogrūzdams to sānis, tā ka puika tikko spēja noturēties kājās.
  • Salicis tinas laivā, Mārtiņš.. nogrūda laivu no krasta..
4.sar. Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
PiemēriDiezin, kur saimnieks nogrūdis klēts atslēgu.
  • Diezin, kur saimnieks nogrūdis klēts atslēgu.
  • Piecēlies viņš instinktīvi satausta pie sevis noglabāto vīstokli un, apkārt raudzīdamies, kur to varētu nogrūst, paver logu.
5.sar. Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
PiemēriGalvenais - tiem [mājas darbiem] vajadzēja būt glīti izpildītiem. Nogrūst.. neko nedrīkstēju.
  • Galvenais - tiem [mājas darbiem] vajadzēja būt glīti izpildītiem. Nogrūst.. neko nedrīkstēju.
Stabili vārdu savienojumiNogrūst uz citu.
Avoti: 5. sējums