nogrūst
nogrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu; trans.
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..velosipēda nekur tuvumā nebija. To pēc kādas nedēļas atrada upē - turpat no kraujas nogrūstu, aprūsējušu.
1.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriZīmuļa galiņš nokrita. Gribēdama to pacelt, Anita ar elkoni nogrūda lampu.
1.2.Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
Piemēri..mašīna [kuļmašīna] kauca tukšgaitā, līdz kāds iedomājās nogrūst siksnu no spararata.
2.Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriUn viņš atkal smejas. Smiedamies saķer mani aiz pleca un nogrūž smiltīs.
2.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSkrienot nogrūst pretimnācēju zemē.
3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNogrūst baļķi no sēkļa.
4.sar. Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
PiemēriDiezin, kur saimnieks nogrūdis klēts atslēgu.
5.sar. Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
PiemēriGalvenais - tiem [mājas darbiem] vajadzēja būt glīti izpildītiem. Nogrūst.. neko nedrīkstēju.
Stabili vārdu savienojumiNogrūst uz citu.
Avoti: 5. sējums