nogrudzināt
nogrudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
Piemēri«Kā tā, ar akmeņoglēm? Ar tik dārgu kurināmo?» ·- «He-he-he...» vecais nogrudzināja. «Akmeņogles taču daudz lētākas nekā malka.»
1.1.trans.
Piemēri..vecā Mare skaļi nogrudzināja piesmakušu smiekliņu..
2.trans. Māksloti, arī koķeti smeļot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
PiemēriPēteris.., tīšām laizdams man virsū dūmus, nogrudzināja: «Oi, oi, kur pūcīgs!»
3.parasti 3. pers.; intrans. Klusi nozviegties.
PiemēriKrodzinieks pasmējās. Likās, ka zirgs pilnu muti nogrudzinātu kaklā.
Avoti: 5. sējums