nogruvums
nogruvums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → nogrūt, nogrāvusi vieta.
PiemēriKrasta nogruvums.
1.1.Grūstoša (parasti iežu) masa.
Piemēri..krāsainās iežu mozaīkās aug pa retam ziedošam rododendrona krūmam un vientuļi balts bērziņš ar šausmām gaida nākošo nogruvumu.
Avoti: 5. sējums