nogulēt
nogulēt -guļu, -guli, -guļ, pag. -gulēju
1.intrans. Gulēt miegā (visu laikposmu) un pabeigt gulēt.
PiemēriRīts bija saulains un jauks, Rūdolfs apjauta, ka nogulējis ilgi.
1.1.trans.
PiemēriViņai patika kādu stundiņu nogulēt diendusu.
1.2.trans. Guļot, aizguļoties nokavēt (ko).
PiemēriNogulēt saullēktu.
1.3.trans.; pārn.; sar. Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
PiemēriViņš īsto brīdi, savu laimi nogulējis.
2.intrans. Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
PiemēriVisu pēcpusdienu nogulēt pludmalē.
2.1.Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
PiemēriNogulēt nesamaņā vairākas stundas.
Stabili vārdu savienojumiNogulēt slimnīcā.
2.2.Būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā).
Piemēri..[Anša] līķi vācieši.. aprausa ar salmiem kartupeļu bedrē. Ansis tur nogulēja līdz 1945. gada 11. maijam, kad viņu izraka..
3.parasti 3. pers.; intrans. Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) — par priekšmetiem.
PiemēriGrāmata ilgi nogulējusi atvilktnē.
4.trans. Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriNogulēt muguru.
5.trans. Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriCūka nogulējusi sivēnu.
6.trans. Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
PiemēriBaļķis nogulējis zāli.
7.parasti 3. pers.; trans. Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) — par dzīvniekiem.
PiemēriSivēns nogulējis sāņus.
8.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt, spēt»: varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
PiemēriSlimnieks nevar vairs nogulēt.
Avoti: 5. sējums