noguldzēt
noguldzēt parasti 3. pers., -guldz, pag. -guldzēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
PiemēriAkas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
- Akas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
- ..zem laipas.., līdakai metoties, noguldzēja ūdens..
2.Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
Piemēri«Ploču Jān, ko tu apsmej kaimiņus?» viņiem aiz muguras noguldzēja Kluču Ota balss.
- «Ploču Jān, ko tu apsmej kaimiņus?» viņiem aiz muguras noguldzēja Kluču Ota balss.
Avoti: 5. sējums