noguldzēt
noguldzēt parasti 3. pers., -guldz, pag. -guldzēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
PiemēriAkas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
2.Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
Piemēri«Ploču Jān, ko tu apsmej kaimiņus?» viņiem aiz muguras noguldzēja Kluču Ota balss.
Avoti: 5. sējums