Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nogult
nogult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.
1.Nogulties1.
PiemēriViņš iekārtojās ērtāk iedobē, kur bija nogūlis ar savu rokas ložmetēju..
2.parasti 3. pers. Nogulties2.
PiemēriUz.. lapām nogulst arī tie putekļi, kuri nāk no Rīgas ceļa puses..
2.1.pārn. Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) — piemēram, par miglu, tumsu.
Piemēri..laukā krēsloja un pār zemajām, krūmainajām frontes pļavām nogula plāna, caurspīdīga miglas kārta.
2.2.pārn. Izpausties (piemēram, sejā, acis).
PiemēriIr nogurums un spraigums sejās nogūlis.
Avoti: 5. sējums