nošmīkstēt
nošmīkstēt parasti 3. pers., -šmīkst, pag. -šmīkstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
PiemēriTā [pamāte] nāca ar ganu rīksti, un cūkgans pamodās no domām tikai tad, kad rīkste nošmīkstēja uz viņa muguras.
- Tā [pamāte] nāca ar ganu rīksti, un cūkgans pamodās no domām tikai tad, kad rīkste nošmīkstēja uz viņa muguras.
- Nošmīkst pātaga, iešalcas ķēveles aste, riteņi griežas kā spēkrati.
- Uz mana vaiga nošmīkst mīkstas, slapjas lūpas.
Avoti: 5. sējums