Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzstūķēt
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriToms uzcēla kažokapkakli, stingrāk uzstūķēja jēreni..
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.
Avoti: 8. sējums