uzstūķēt
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriToms uzcēla kažokapkakli, stingrāk uzstūķēja jēreni..
- Toms uzcēla kažokapkakli, stingrāk uzstūķēja jēreni..
- Uzstūķējis kājās Andreja zābakus, no visām pusēm tos nolūkojis, Mežsēts noslavē: «Neko neteiksi, ādas stulmeņi.»
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.
- Uzstūķēt saini uz plaukta.
Avoti: 8. sējums