Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzstumt
uzstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzstumt ķerru kalnā.
2.Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzstumt gružus uz lāpstas.
3.Uzmaukt.
Piemēri..Kupšis.. nepacietīgi uzstūma dziļāk uz acīm apputējušo cepuri..
Avoti: 8. sējums