uzmaukt
uzmaukt -maucu, -mauc, -mauc, pag. -maucu; trans.
Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzmaukt ratiem riteni.
- Uzmaukt ratiem riteni.
- Uzmaukt zeķes un kurpes kājās.
- Uzmaukt cimdus rokā.
- Uzmaukt gredzenu pirkstā.
- Uzmaukt cepuri galvā.
- ..Vālodze novāca savu galdu [tirgū], salika atlikušās nepārdotās olas groziņā, ko uzmauca uz elkoņa.
- Kalts sastāv no tērauda stienīša, kam vienā galā ir ass zobs, bet otrā galā uzmaukts koka spals.
- Kādu nedēļu izmocījos pa tukšam - uz āķa uzmauktajam tārpam zivis neskatījās ne virsū.
- Vecis uzmauca noplukušo cepuri uz acīm..
- Antons noglaudīja bērīti,.. uzmauca tam apaušus galvā un izveda no staļļa.
Avoti: 8. sējums