apraut
apraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Noraut (daudz vai visu).
PiemēriViņš aprāvis dārzā visas puķes.
- Viņš aprāvis dārzā visas puķes.
1.1.pareti Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
PiemēriApraut dzijas pavedienu.
- Apraut dzijas pavedienu.
- Apraut diegus.
- pārn. ..[dzejnieks] aprāva iešķetinājušos domu pavedienu..
- pārn. ..balsis pieklusa, lai pēc brīža.. aprauto [sarunas] pavedienu pārņemtu nākošā [meiteņu grupa]..
2.Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
Piemēri«Bet vai tad kāds cits jūsu vietā...» Maija atkal aprāva teikumu nepabeigtu, jo ārste to pārtrauca ar asu rokas pametienu.
- «Bet vai tad kāds cits jūsu vietā...» Maija atkal aprāva teikumu nepabeigtu, jo ārste to pārtrauca ar asu rokas pametienu.
- Juris aprāva savu domu. Jāguļ, nevar taču visu nakti ar to noņemties.
- Divi skarbi akordi aprauj traģisko vēstījumu [balādē]..
2.1.Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
Piemēri..kāss aprauj viņam valodu.
- ..kāss aprauj viņam valodu.
- Asaras viņam [Rootam] aprauj balsi. Sirdīgi viņš norauj piedurkni gar acīm.
2.2.Saīsināt (piemēram, vārdus).
PiemēriAtskaņu izkārtojumā [tulkojumos] Alunāns parasti patur oriģināla koncepciju, pēc iespējas vairās ar apostrofiem apraut vārdus..
- Atskaņu izkārtojumā [tulkojumos] Alunāns parasti patur oriģināla koncepciju, pēc iespējas vairās ar apostrofiem apraut vārdus..
2.3.Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
Piemēri..purvā vairs nebija lopiem ko grauzt. Māte teica, ka govis apraujot pienu.
- ..purvā vairs nebija lopiem ko grauzt. Māte teica, ka govis apraujot pienu.
2.4.Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
PiemēriViņš gāja steidzīgi, tad atkal aprāva soļus un gandrīz apstājās.
- Viņš gāja steidzīgi, tad atkal aprāva soļus un gandrīz apstājās.
- Visu dienu Anna domāja par to [priekšlasījumu], lāgu lāgiem pat darbu aprāva, lai varētu aptvert pamatīgāk.
- pārn. Automobiļi nobremzēja, jo straujo skrējienu negaidīti aprāva plata, sārta lenta, visgarām pārvilkta ielai.
2.5.pārn. Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
PiemēriTik daudz cilvēku mūžus taču aprāva fašistu izraisītais iznīcības un nāves vilnis..
- Tik daudz cilvēku mūžus taču aprāva fašistu izraisītais iznīcības un nāves vilnis..
- ..ja mazāk bijis nedienu un sūru stundu, viņa [rakstnieka] mūžs nebūtu aprauts tik ļoti pāragri.
- Bet ja nu māte neatlabst, nevar strādāt, ja sirdssāpes aprauj viņas dzīvību, kur tad paliks mazā, bērnišķīgā Ausmiņa?
3.parasti 3. pers. Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
PiemēriŽēl bija skatīties uz mazajiem kastaņu kociņiem, kad tiem, pirmo gadu iestādītiem, tveice aprāva mīkstās lapiņas.
- Žēl bija skatīties uz mazajiem kastaņu kociņiem, kad tiem, pirmo gadu iestādītiem, tveice aprāva mīkstās lapiņas.
- Tūliņ vedīsim kviešus šķūņos, lai tik mazliet aprauj vējš.
3.1.Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
PiemēriSals aprauj seju.
- Sals aprauj seju.
- Akots vēroja Martas seju... Saule to bija aprāvusi gluži melnu, uz pieres pat āda bija atlupusi..
4.sar. Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
PiemēriĀtri apraut jaku.
- Ātri apraut jaku.
- Apraut čības kājās.
- Aprāvusi ātri bruncīti [kleitiņu], kuram nepagūst sapogāt mugurā visas pogas, meitene izskrej laukā.
5.Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
PiemēriApraut cimdam galu.
- Apraut cimdam galu.
- Apraut piecus valdziņus.
- Adīklim acis.. apraut.
Avoti: 1. sējums