apraudzīt
apraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju; trans.
1.Pētījot, pārbaudot apskatīt, aplūkot.
PiemēriApraudzīt sainīti no visām pusēm.
- Apraudzīt sainīti no visām pusēm.
- Apraudzīt katru krūmu puduri.
- Mīce tausta drānu, burza pirkstos un aprauga pie gaismas. Audums ir tiešām skaists..
- Devos vispirms apraudzīt skolas ēku.
1.1.Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
PiemēriApraudzīt piesieto zirgu.
- Apraudzīt piesieto zirgu.
- Apraudzīt kūti.
- Apraudzīt zupas katlu.
- Runā viņš [mazulis] šūpulī ar savu pudelīti, kad neviena nav istabā, kad māte tik uz brīdi ieskrien viņu apraudzīt.
- ..Rauza vēl un vēlreiz apstaigā kuteri, aprauga, vai viss kārtībā, tur pievāc pie malas kasti, tur ieved kārtību kuģa «virtuvē».
- ..no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli..
2.Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
PiemēriAr roku apraudzīt karsto pieri.
- Ar roku apraudzīt karsto pieri.
- Apraudzīt, kura vilna smalkāka.
- Apraudzīt, vai sviests nav sabojājies.
- Apraudzīt drānu ar pirkstu galiem.
- Kabinetā [pie zobārsta] kašķīgi čirkst urbis, un Ilga ar mēli ātri aprauga vienu dzerokli: tur iemeties krietns caurums..
- Upīšu Mārtiņš apraudzīja, vai pātaga stingri turas pie paegļa kāta.
- ..[vēzis] priekšējiem taustekļiem apraudzīja ēdamo, tad pievirzījās vēl tuvāk un, kā likās, sāka žokļiem strādāt.
3.Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
PiemēriApraudzīt draugus.
- Apraudzīt draugus.
- Aizbraukt apraudzīt vecākus.
- No skolas pārnācis, šad tad iegriezos mazajā istabā apraudzīt slimnieci.
Avoti: 1. sējums