apraut
apraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Noraut (daudz vai visu).
PiemēriViņš aprāvis dārzā visas puķes.
1.1.pareti Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
PiemēriApraut dzijas pavedienu.
2.Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
Piemēri«Bet vai tad kāds cits jūsu vietā...» Maija atkal aprāva teikumu nepabeigtu, jo ārste to pārtrauca ar asu rokas pametienu.
2.1.Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
Piemēri..kāss aprauj viņam valodu.
2.2.Saīsināt (piemēram, vārdus).
PiemēriAtskaņu izkārtojumā [tulkojumos] Alunāns parasti patur oriģināla koncepciju, pēc iespējas vairās ar apostrofiem apraut vārdus..
2.3.Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
Piemēri..purvā vairs nebija lopiem ko grauzt. Māte teica, ka govis apraujot pienu.
2.4.Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
PiemēriViņš gāja steidzīgi, tad atkal aprāva soļus un gandrīz apstājās.
2.5.pārn. Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
PiemēriTik daudz cilvēku mūžus taču aprāva fašistu izraisītais iznīcības un nāves vilnis..
3.parasti 3. pers. Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
PiemēriŽēl bija skatīties uz mazajiem kastaņu kociņiem, kad tiem, pirmo gadu iestādītiem, tveice aprāva mīkstās lapiņas.
3.1.Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par veļu, sauli, salu).
PiemēriSals aprauj seju.
4.sar. Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
PiemēriĀtri apraut jaku.
5.Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu). Noraukt.
PiemēriApraut cimdam galu.
Avoti: 1. sējums