aprecēt
aprecēt parasti 3. pers., -rec, pag. -recēja; intrans.
Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
PiemēriGalerts aprec.
- Galerts aprec.
- Asinis aprecējušas.
- sal. Dzelzī kalts bruņu cimds jau diez cik ilgi tur apsūbējušu šķēpu, un platais, rūsas klātais asmens izskatās kā brūnganiem asiņu traipiem aprecējis.
Avoti: 1. sējums