apreibināties
apreibināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Apreibināt1 sevi.
PiemēriNekad visā dzīvē [kapteinis] neesot slimojis, nekad neesot apreibinājies ar alkoholiskiem dzērieniem.
2.Apreibināt2 sevi.
PiemēriVērtējot pēdējo gadu sasniegumus [literatūrā], mēs tomēr nedrīkstam apreibināties ar panākumiem - mums vienmēr jāpatur skaidrs skatiens.
Avoti: 1. sējums