apreibt
apreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu; intrans.
1.Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
PiemēriApreibt no glāzes alus.
1.1.Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
PiemēriApreibt spožajā estrādes prožektoru gaismā.
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst.
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
PiemēriPie siles liekdamies, viņš nosita [sasita] galvu un apreiba...
2.Sajūsmināties, aizmirsties.
PiemēriApreibt no laimes.
Stabili vārdu savienojumiGalva apreibst.
Avoti: 1. sējums