apreibt
apreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu; intrans.
1.Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Noreibt.
PiemēriApreibt no glāzes alus.
- Apreibt no glāzes alus.
- Nepieradis dzert ar lieliem mēriem, Ratnieks jau bija stipri apreibis..
- Gustavs Līcis šovakar nespēja apreibt. Varēja dzert liķieri vienu pašu, pārmaiņus ar konjaku un alu..
1.1.Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
PiemēriApreibt spožajā estrādes prožektoru gaismā.
- Apreibt spožajā estrādes prožektoru gaismā.
- ..[spārīte] bija apreibusi no krastā augošo piparmētru smaržas - tā sāka lidot aizvien ātrāk, nemaz vairs neskatīdamās, kas tai ceļā.
- Tā kā siltas lietus lāses Raso prieks pār jauno druvu.. Ziedu smaržā apreibusi, Grieze sauc... pavisam tuvu..
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst.
- Acis apreibst idioma — Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
PiemēriPie siles liekdamies, viņš nosita [sasita] galvu un apreiba...
- Pie siles liekdamies, viņš nosita [sasita] galvu un apreiba...
2.Sajūsmināties, aizmirsties.
PiemēriApreibt no laimes.
- Apreibt no laimes.
- Apreibt no panākumiem.
- Es esmu apreibis neno alus un vīna, bet no [meitenes] vārdiem...
- Jūties apmulsis, apreibis no darba apjoma, vēriena..
- Un Ceplis apreiba no savu domu un nodomu pārdrošības.
Stabili vārdu savienojumiGalva apreibst.
- Galva apreibst idioma — Saka, ja cilvēks apreibst.
Avoti: 1. sējums