apraudāties
apraudāties -raudos, -raudies, -raudas, pag. -raudājos; refl.
Raudāt īsu brīdi.
PiemēriApraudāties aiz apvainojuma un bēdām.
- Apraudāties aiz apvainojuma un bēdām.
- Šķiroties apraudāties.
- Mana vecmāte pat apraudājās, kad mūsu mājā pienāca vēsts par Līņu mātes nāvi.
- Olga apraudājās, un tas bija labi, ka neviens nezināja, par ko viņa raud.
- Vecmāmiņa, viņu satiekot, aiz prieka apraudājās. «Kāds man mazdēls! Kāds man mazdēls!» vecmāmiņa baltā kabatas drāniņā slaucīja acis.
Avoti: 1. sējums