aprast
aprast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu.
1.intrans. Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
PiemēriGrūti aprast ar sāpēm.
1.1.Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
PiemēriAprast svešajā vietā.
1.2.Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
PiemēriAusis aprod ar vienmuļo troksni un to it kā vairs nedzird.
1.3.pareti Uztvert par nepieciešamu, nemainīgu (ko ilgstošu).
PiemēriEsmu apradis, ka sievas rokas mani apkopj, un grūti bez tām iztikt.
2.trans.; novec. Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
PiemēriSveša māte man augot, Sveša māte dzīvojot, Jau es biju apradusi Svešas mātes valodiņu.
Avoti: 1. sējums