aprakties
aprakties -rokos, -rocies, -rokas, pag. -rakos; refl.
1.Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
PiemēriAprakties saimniecības darbos.
- Aprakties saimniecības darbos.
- Ļaunais liktenis mani aizsvieda kādā Kurzemes nomalē. Tur, darbā apracies, gandrīz nemanīju, kā aiztecēja diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas.
- Dienu no dienas ar stūrgalvīgu iedomību viņi [vecāki] gaidīja, kad Juris sāks savus brīnuma darbus [tēva lauku mājās]. Bet viņš aprakās savās grāmatās, sakalta un izdila, un kļuva arvienu klusāks.
Avoti: 1. sējums