apraudāt
apraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.
1.Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
PiemēriMāte nomira rudenī, tad viņi abi [tēvs un dēls] to apraudāja.
- Māte nomira rudenī, tad viņi abi [tēvs un dēls] to apraudāja.
- pārn. Savās dzejās viņš [Rainis] šaustīja soda ekspedīcijas dalībnieku nežēlību, asinskārību, tautas nodevēju zemiskumu. Viņš apraudāja upurus un aicināja atriebt tos.
1.1.Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
PiemēriMāte nosēžas pret krāsni un asarotām acīm raugās zvērojošās oglēs, apraudādama savu nabadzību.
- Māte nosēžas pret krāsni un asarotām acīm raugās zvērojošās oglēs, apraudādama savu nabadzību.
- Vai tad palikt krastā un gauži apraudāt grūtības? Vai doties iekšā jūrā un cīnīties ar vētru un viļņiem?
Avoti: 1. sējums