apraudāt
apraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; trans.
1.Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
PiemēriMāte nomira rudenī, tad viņi abi [tēvs un dēls] to apraudāja.
1.1.Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
PiemēriMāte nosēžas pret krāsni un asarotām acīm raugās zvērojošās oglēs, apraudādama savu nabadzību.
Avoti: 1. sējums