sažņaugt
sažņaugt -žņaudzu, -žņaudz, -žņaudz, pag. -žņaudzu; trans.
1.Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
PiemēriSažņaugt lauzni abās rokās.
1.1.Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu). Cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
Piemēri«Lai dzīvo Sarkanā Armija! Nāvi fašistiem..» Tai mirklī cilpa sažņaudza viņa kaklu...
1.2.Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
PiemēriSažņaugt vidukli ar jostu.
Stabili vārdu savienojumiSažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri.
Avoti: 7-1. sējums