sažuburot
sažuburot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
PiemēriPie Ainas Dreimanes tēva mājas aug spēcīgi sažuburojis ozols..
1.1.pārn. Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLīdz ar klasisko glezniecību, tēlniecību, grafiku sažuburojusi keramika, klāt nākusi interjera māksla..
Avoti: 7-1. sējums