sažūt
sažūt -zustu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
PiemēriNopļautā zāle saulē sažūst.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
PiemēriNošmakst vāveres skūpsti, zvēriņš ziņkārē mundri tek pa dzeņa apsi. Vai tiešām kuplastei, čiekurus lobot, sažuvusi mute..
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
PiemēriKāpās.. atradās Pakalna mājele, pa kuru ņipri saimniekoja māte, sažuvusi vecenīte ar lielu gadu nastu sīkajos plecos.
Avoti: 7-1. sējums