aizdūmakot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; pareti
1.intrans.Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
PiemēriDebess pamale aizdūmakojusi.
Piemēri
Debess pamale aizdūmakojusi.
2.trans.Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
PiemēriDebess aizdūmakota no paša rīta.
Piemēri
Debess aizdūmakota no paša rīta.
Vajadzēja tikai izstiepties zaļajā maurā un vērties viegli aizdūmakotajā debesu zilgmē, lai varētu iedomāties, ka liels, bezgala dziļš miers nogūlies pāri visai pasaulei.