aizdurve
aizdurve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Vieta, telpa aiz durvīm.
PiemēriAizdurvē sakārtas drēbes.
- Aizdurvē sakārtas drēbes.
- ..[zēni] tuvojās dižās celtnes smagajām parādes durvīm. Durvis viņiem atvēra. Zēni iegāja un centās aizdurvē saskatīt uzmanīgo šveicaru..
- No kādas tumšas aizdurves dārznieku dzīvoklī varēja viņā [istabiņā] uziet pa šauru, spirālveidīgu trepīti [kāpnītēm].
- Atbīdīdams ar celi durvis, viņš negribot iebīdīja arī Verkšķīti [kucēnu] aizdurves kaktā.
Avoti: 1. sējums