aizdurt
aizdurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Aizraut, iedurt (aiz kā).
PiemēriNejauši aizdurt skabargu aiz naga.
1.1.Savienojumā ar "garām": darot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis.
PiemēriAizdurt adatu garām.
2.Ievainot ar dūrienu.
PiemēriAizdurt meža cūku.
Stabili vārdu savienojumiKā aizdurts.
Avoti: 1. sējums