aizdūmakot
aizdūmakot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; pareti
1.intrans. Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
PiemēriDebess pamale aizdūmakojusi.
- Debess pamale aizdūmakojusi.
2.trans. Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
PiemēriDebess aizdūmakota no paša rīta.
- Debess aizdūmakota no paša rīta.
- Vajadzēja tikai izstiepties zaļajā maurā un vērties viegli aizdūmakotajā debesu zilgmē, lai varētu iedomāties, ka liels, bezgala dziļš miers nogūlies pāri visai pasaulei.
Avoti: 1. sējums