aizdūmot
aizdūmot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
PiemēriDebess pamale aizdūmojusi.
- Debess pamale aizdūmojusi.
- Plīts bij pilna. Uguns ar melniem dūmu mutuļiem vēlās laukā. Logs aizdūmoja. Visā telpā sabiezēja brūna, kodīga krēsla.
2.trans. Aizdzīt, laižot virsū dūmus.
PiemēriAizdūmot bites.
- Aizdūmot bites.
Avoti: 1. sējums