aizdūkt
aizdūkt parasti 3. pers., -dūc, pag. -dūca; intrans.
1.Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriAizdūc bite.
1.1.Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPa.. Kalnciema ielu aizdūc autobusi, steidzīgi šaudās taksometri..
Avoti: 1. sējums