Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizdrīvēt
aizdrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
PiemēriJa grīdā ir šķirbas, tās aizdrīvē ar darvā mērcētām pakulām.
1.1.Aizpildot (spraugu), izlabot (ko).
PiemēriAizdrīvēt laivu.
Avoti: 1. sējums