aizdot
aizdot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
PiemēriAizdot sēklu.
- Aizdot sēklu.
- Aizdot zirgu un ratus.
- Aizdot draugam savas grāmatas.
- Aizdot naudu uz procentiem.
- Kādu dienu saimniece man uzprasīja, vai es nevarot šai aizdot pusrubli steidzīgām pirkšanām.
- ..maizes kuli un cirvi viņš [iekārtojot savu saimniecību] paņēma no mājām, zirgu viņam aizdeva Lauska mājeles Bite.
- Mēs, kā vistuvākie kaimiņi, palikām [viesībās] vispēdējie. Beidzot krustmāte mums atdeva aizdotos šķīvjus un nažus un iesēja lakatā raušus kā ciemmaizi.
2.novec. Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
PiemēriDivpadsmit gadu vecumā zēns sācis strādāt pie saimnieka, tādā pašā vecumā aizdeva ganos arī Akotu.
- Divpadsmit gadu vecumā zēns sācis strādāt pie saimnieka, tādā pašā vecumā aizdeva ganos arī Akotu.
2.1.Aizprecināt, izdot pie vīra.
PiemēriAizdot meitu uz citu novadu.
- Aizdot meitu uz citu novadu.
Stabili vārdu savienojumiAizdot (retāk aizdarīt) dusmas.
- Aizdot (retāk aizdarīt) dusmas idioma — Sadusmot.
Avoti: 1. sējums