aizdomāties
aizdomāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
PiemēriAizdomājies viņš pat nedzird, ko runā, un it kā atmostas, kad ziņotājs saka..
- Aizdomājies viņš pat nedzird, ko runā, un it kā atmostas, kad ziņotājs saka..
- Kā gan Streipa bija varējis tā aizdomāties un nebija pamanījis pat izsūtīto [izlūku] atgriešanos..
1.1.Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
PiemēriAizdomāties nākotnē.
- Aizdomāties nākotnē.
- Aizdomāties senatnē.
1.2.Domājot nokļūt (piemēram, līdz kādai atziņai).
PiemēriBet, lūk, tādi šodienas un rītdienas cilvēki jau aizdomājušies tālāk, viņos modusies jausma, ka saskaldītība sīkās saimniecībās nav izeja..
- Bet, lūk, tādi šodienas un rītdienas cilvēki jau aizdomājušies tālāk, viņos modusies jausma, ka saskaldītība sīkās saimniecībās nav izeja..
- "Nē, ģimeni nevar uz kailām smiltīm dibināt. Ja mums piedzims bērns, kur mēs to liksim?" – "Ak tu prātula tāda! Es tik tālu vēl nemaz nebiju aizdomājies."
Avoti: 1. sējums