aizdimt
aizdimt parasti 3. pers., -dim, pag. -dima; intrans.
Aizdimdēt.
PiemēriVilciens aizdima pār tiltu.
- Vilciens aizdima pār tiltu.
- Rati aizdima pa sasalušo zemi.
- Krita astē, krita ragos [suns] govīm, kas aizdima kā karaspēks uz aizliegtu tiesu.
- Krākdami vairākkārt pali aizdima garām, zelmeņi zēla un ziedos lauks bija zils..
Avoti: 1. sējums