aizdzeltēt
aizdzeltēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.; parasti saliktajos laikos
Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
PiemēriBērzi aizdzeltējuši.
- Bērzi aizdzeltējuši.
- Šur tur uz ietves mētājās kāda vēja notraukta aizdzeltējusi lapa.
- Viesulis auļo pār zemi un rauj mūs līdzi. Mēs esam kā lapas viesulī - kā aizdzeltējušas, notrauktas rudens lapas.
Avoti: 1. sējums