Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizdzenāt
aizdzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Dzenājot piespiest attālināties, pazust. imperf. Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdzenāt strazdus no ķiršiem.
  • Aizdzenāt strazdus no ķiršiem.
  • Palaikam ienāca māsa, pasniedza limonādi un pārbaudīja, vai istabā nav iekļuvušas mušas, jo Herta [slimniece] pati mušas vēl nevarētu aizdzenāt.
  • pārn. Vējš aizdzenāja mākoņus saulei priekšā.
Avoti: 1. sējums