aizdzīt1
aizdzīt [aizdzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka attālinās. imperf. Dzīt prom.
PiemēriAizdzīt suni.
- Aizdzīt suni.
- Aizdzīt zagli.
- ..kad viņam [zēnam] metās krūtīs muļķa tītars, atsteidzās māte un negantnieku aizdzina.
- Pļavā raiboja tās pašas vēlīnās vasaras puķes, kas aiz upes, un pirmajā ciemā tāpat neredzēja ļaužu, ko ienaidnieks bija aizdzinis.
1.1.Aizraidīt. Padzīt.
PiemēriKaut kāda vienaldzīga paziņas dēļ viņa bija aizdzinusi Valdi, neglīti aizraidījusi, ko viņš nekad nebūtu darījis.
- Kaut kāda vienaldzīga paziņas dēļ viņa bija aizdzinusi Valdi, neglīti aizraidījusi, ko viņš nekad nebūtu darījis.
- Es nezinu, vai mana vedekla gribēs man roku dot, jo divas reizes viņa to ir pastiepusi veltīgi. Es viņus abus aizdzinu.
- Pārgalvīgo ierēdni Ķers tanī pašā dienā aizdzinis no darba..
1.2.Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdzīt lopus uz ganībām.
- Aizdzīt lopus uz ganībām.
- Sadalījāmies divās partijās. Es paliku Kārlēna galā.. Kārlēns izlaida ripu tā cauri, ka otrā galā to neviens nepaguva atsist. Mēs otrgaliešus bijām aizdzinuši jau gandrīz līdz mežam..
1.3.sar. Aizsūtīt (parasti ar varu).
PiemēriToreiz pie Dūmiņiem gāja ganos Vanaga Pēteris, tas pats, ko vācu laika aizdzina uz Salaspili..
- Toreiz pie Dūmiņiem gāja ganos Vanaga Pēteris, tas pats, ko vācu laika aizdzina uz Salaspili..
2.Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdzīt ratus līdz nojumei.
- Aizdzīt ratus līdz nojumei.
- Ielecu laivā un ar airi atgrūžos no krasta...ātri aizdzenu laivu līdz vietai, kur biezi alkšņi saauguši abos krastos..
2.1.pārn.; sar. Aizgādāt, aizvest.
PiemēriBet mūsu Kalinkam drīz vien būs punkta zirgi aiz astēm jāceļ augšā. Auzas aizdzen uz tirgu, izbaro savām govīm un zirgam.
- Bet mūsu Kalinkam drīz vien būs punkta zirgi aiz astēm jāceļ augšā. Auzas aizdzen uz tirgu, izbaro savām govīm un zirgam.
2.2.Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
PiemēriVējš aizdzina laivu tālu jūrā.
- Vējš aizdzina laivu tālu jūrā.
- Aizpērn gan no Jamburgas - vai kur tur - zvejnieki aizdzīti jūrā, bet pēc trim dienām tie atkal tikuši malā.
2.3.Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
PiemēriVējš aizdzen mākoņus.
- Vējš aizdzen mākoņus.
- Drīz piecēlās arī saule un aizdzina miglu.
- ..saimniece.. iededza mazu petrolejas lampu...Spodrā gaisma aizdzina novakares krēslu telpas stūros..
3.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizdzīt miegu.
- Aizdzīt miegu.
- Aizdzīt asaras.
- Aizdzīt raizes.
- Aizdzīt nemieru.
- Aizdzīt skumjas.
- Aizdzīt drūmās atmiņas.
- Karstā tēja patīkami spirdzināja, aizdzīdama locekļos ievilkušos vēsumu.
- No rīta Teodors ilgi mazgājās aukstā ūdenī, lai aizdzītu negulētās nakts nogurumu..
- ..iesteidzās māte, bez kautrēšanās novilka [dēlam] segu un aizdzina visus saldos un patīkamos sapņus.
4.Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizdzīt ratu asij priekšā stipras tapas.
- Aizdzīt ratu asij priekšā stipras tapas.
4.1.pareti Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
PiemēriAr tapu aizdzīt caurumu.
- Ar tapu aizdzīt caurumu.
5.Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
PiemēriAizdzīt ceļu.
- Aizdzīt ceļu.
- Putenī visas pēdas aizdzītas ciet.
- Kur mēs reiz staigājām skolnieku dienās, tur tagad aug lieli kārkli. Mūsu pēdas aizdzītas smiltīm.
6.Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
PiemēriAizart vagu līdz galam.
- Aizart vagu līdz galam.
6.1.Aizart (vagu) ciet.
PiemēriKartupeļi iestādīti, vagas aizdzītas.
- Kartupeļi iestādīti, vagas aizdzītas.
Avoti: 1. sējums