aizdzīt1
aizdzīt [aizdzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Dzenot panākt, ka attālinās. imperf. Dzīt prom.
PiemēriAizdzīt suni.
1.1.Aizraidīt. Padzīt.
PiemēriKaut kāda vienaldzīga paziņas dēļ viņa bija aizdzinusi Valdi, neglīti aizraidījusi, ko viņš nekad nebūtu darījis.
1.2.Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdzīt lopus uz ganībām.
1.3.sar. Aizsūtīt (parasti ar varu).
PiemēriToreiz pie Dūmiņiem gāja ganos Vanaga Pēteris, tas pats, ko vācu laika aizdzina uz Salaspili..
2.Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdzīt ratus līdz nojumei.
2.1.pārn.; sar. Aizgādāt, aizvest.
PiemēriBet mūsu Kalinkam drīz vien būs punkta zirgi aiz astēm jāceļ augšā. Auzas aizdzen uz tirgu, izbaro savām govīm un zirgam.
2.2.Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
PiemēriVējš aizdzina laivu tālu jūrā.
2.3.Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
PiemēriVējš aizdzen mākoņus.
3.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriAizdzīt miegu.
4.Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizdzīt ratu asij priekšā stipras tapas.
4.1.pareti Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
PiemēriAr tapu aizdzīt caurumu.
5.Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
PiemēriAizdzīt ceļu.
6.Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
PiemēriAizart vagu līdz galam.
6.1.Aizart (vagu) ciet.
PiemēriKartupeļi iestādīti, vagas aizdzītas.
Avoti: 1. sējums