aizdžinkstēt
aizdžinkstēt parasti 3. pers., -džinkst, pag. -džinkstēja; intrans.
1.Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriBite aizdžinkstēja gar pašu galvu.
- Bite aizdžinkstēja gar pašu galvu.
1.1.Par lodi, bultu u. tml.
Piemēri..lode aizdžinkstēja loga rūtīs.
- ..lode aizdžinkstēja loga rūtīs.
2.No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
PiemēriCircenis mala turpat pie galvas, auss aizdžinkstēja tā, ka gandrīz sāka sāpēt.
- Circenis mala turpat pie galvas, auss aizdžinkstēja tā, ka gandrīz sāka sāpēt.
Avoti: 1. sējums