aizdzīt2
aizdzīt [aizdzît] parasti 3. pers., -dzīst, pag. -dzija; intrans.
1.Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
PiemēriBrūce aizdzīst.
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriPirksts aizdzijis.
Avoti: 1. sējums