uzbraucīt
uzbraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
PiemēriViņš uzbrauka piedurkni un parāda, kur stilbā ietetovēti enkurs un sirds.
- Viņš uzbrauka piedurkni un parāda, kur stilbā ietetovēti enkurs un sirds.
1.1.Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
PiemēriCelma kundze.. aizpogāja mēteli. Plānos, gaiši pelēkos cimdus domīgi uzbraucīja pirkstos.
- Celma kundze.. aizpogāja mēteli. Plānos, gaiši pelēkos cimdus domīgi uzbraucīja pirkstos.
Avoti: 8. sējums