uzbrāzmot
uzbrāzmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
Piemēri..uz brīdi pierimušais vējš atkal uzbrāzmoja jaunā niknumā, un mēs zinājām: vētra trakos vismaz vēl trīs diennaktis.
1.1.pārn. Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
PiemēriUzbrāzmo cīņa.
1.2.pārn. Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriJums iepaticies Edgars, jūtas uzbrāzmojušas pēkšņi, jūs gribētu viņu vadīt cauri dzīvei ar savu drošo roku..
Avoti: 8. sējums