uzbraukt
uzbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu; intrans.
1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzbraukt ar motociklu paugura virsotnē.
1.1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriOtrā kalnā patlaban uzbrauca neredzēti augsti rati..
1.2.trans. Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
PiemēriUzbraukt mašīnu kalnā.
2.Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) — par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriMašīna uzbrauca kokam.
Avoti: 8. sējums